Ko darīt, kad bērni strīdas?

strids

Ar savu piemēru parādiet kā vajag risināt konfliktus

Katrs bērns atkārto to pieaugušo uzvedību, ar kuriem viņam ir visciešākais kontakts. Ja viņš redz, kā strīdas mamma un tētis vai vectētiņš un vecmāmiņa, tad priekš viņa tas kļūst par dzīves normu. Viņš sāk tieši tāpat skaidrot attiecības ar saviem brāļiem un māsām, draugiem skolā vai bērnudārzā. Ar laiku, tieši tāds pats uzvedības modelis veidojas arī darbā un attiecībā ar “otro pusīti”.

Lai bērni nekonfliktētu, pieaugušajiem vajag kontrolēt situāciju un rādīt piemēru, kā vajag pareizi uzvesties. Ir problēma? Apspriediet to un mēģiniet sameklēt kompromisu. Ir strīds? Paskaidrojiet, par ko jūs esat apvainojies. Tādas konfliktu risināšanas metodes der bērniem, tāpēc viņiem par tām ir jāzina.

Palīdziet bērniem kļūt patstāvīgiem

Bieži vien, pieaugušie uzreiz cenšas iejaukties bērnu konfliktā vai casas de apostas, viņi strauji to apstādina un paliek pie sava lēmuma, bet bērniem neļauj pat atbildēt. Citi vecāki, krīt otrā galējībā, viņi vispār cenšas neiejaukties bērnu konfliktos un laiž visu pašplūsmā. Trešā vecāku kategorija cenšas noskaidrot, kurš ir vainīgais. Psihologi uzskata, ka visas trīs pieejas ir galīgi nepareizas.

Lai bērni izaugtu par mierīgiem un līdzsvarotiem cilvēkiem, viņiem, jau kopš bērnības vajag iemācīties patstāvīgi risināt konfliktsituācijas, pats galvenais, bez kliegšanas un dūru vicināšanas. Jebkurai mammai gribas uzreiz apstādināt bērnu strīdu un noturēties, lai to neizdarītu, ir ļoti grūti. Bet, ja mamma visu laiku iejauksies bērnu konfliktos, viņi arī turpmāk gaidīs palīdzību no viņas.

Vislabākais risinājums – paiet malā un vienkārši gaidīt. Bērni vienalga atskries pie mammas ar savām sūdzībām, tikai tad, tā būs viņu iniciatīva.

Profesionāļi šajā jomā uzskata, ka pieaugušajam cilvēkam, bērnu konflikta laikā tiek iešķirta trenera loma. Viņš atrodas ārpus ringa un no turienes piedāvā saprātīgus risinājumus, sniedz padomus, palīdz apzināties konflikta sekas.

Vispirms nomierinieties un tikai tad mēģiniet tikt skaidrībā

Reti kura ģimene māk iztikt bez sadzīves konfliktiem. Pat pieaugušu cilvēku, kurš māk kontrolēt savu reakciju, no līdzsvara var izsist kādas sīkums, piemēram, nenomazgāta krūze. Bet bērni visu laiku cīnās par vecāku uzmanību un par iespēju paspēlēties ar kādu mantu.

Svarīgi ir saprast, ka mājas konflikti bija, ir un būs. Labākais ko var darīt strīdu laikā, ir neļaut aizkaitinājumam paņem virsroku pār sevi, kā arī poker online. Ja jūtat, ka varat “norauties”, paejiet malā un saskaitiet līdz 10. pēc tam varat turpināt adekvātu un konstruktīvu sarunu. Ja bērni redzēs, ka jūs cenšaties konfliktus atrisināt mierīgi un neapvainot viens otru, viņi sekos jūsu piemēram. Mājās var izveidot “miera stūri” uz kurieni dosies bērni vai pieaugušie lai nomierinātos

Rūpējieties par bērnu jūtām

Katram bērnam ir savas bailes, pārdzīvojumi, reakcija uz notiekošo. Pieaugušajiem, tas nav būtiski, bet bērni piešķir tam lielu nozīmi. Tāpēc bērni ir tiesīgi izpaust savas emocijas un demonstrēt savu nepiekrišanu. Vai viņiem ir taisnība, vai viņi kļūdās, tas ir cits jautājums, kuru vajag atrisināt.

Vecākiem vajag pievērst uzmanību bērnu jūtām un mācīt tās nosaukt pareizos vārdos. Vecāki nedrīkst ignorēt pat vissīkākos bērnu konfliktus, tāpēc ka vēlāk, atbrīvoties no aizvainojuma būs ļoti grūti.

Viegla un droša pārvākšanās

pārvākšanās

Pārvākšanās prasa lielu darbu un, iespējams, stresa situācijas ir biežāk nekā vēlētos. Tas ir laiks, kad jāsakārto visas mantas, rūpīgi jāiesaiņo, lai tās netiktu traumētas pārvākšanās laikā. Šis nav process, ko mēs mēdzam darīt pārāk bieži, tāpēc, saprotams, ka pareizas iemaņas nebūs nevienam. Gadu gaitā mājvietā sakrājas daudz lietas, no kurām ir grūti atbrīvoties, bet vēl sarežģītāk ir visu pārvest līdzi uz jauno māju vai blenderi “licuadora“. Tāpat ir cilvēki, kuri praktiski dzīvo tikai uz koferiem – visu laiku ir ceļā, komandējumā vai ceļojumos. Šādiem cilvēkiem, iespējams, pārvākšanās nesagādātu nekādas problēmas. Tāpēc, padarīsim vieglāk arī pārvākšanos tiem, kuriem māja ir pilna ar vērtīgām un sentimentālām lietām, kuras visas gribam saglabāt.

Strādā organizēti
Pats galvenais pārvākšanas laikā ir plānošana. Nedari visu kā tikko izbēdzis zaļā pļavā – pārdomā katru mēbeli, kur novietosi, kā iepakosi katru preci. It īpaši piedomā, kādā secībā kravāsi lielo mašīnu. Ja būsi aizmirsis svarīgas lietas nolikt pašā aizmugurē un tagad priekšā tām nav vietas, būs jākrāmē viss ārā, kas ir lieki pūliņi un lieks laika kavēklis. Jau laicīgi sāc meklēt, kur dabūt kastes, kurās iepakosi visas mantas. Ja nepieciešams, dodies iepriekš uz lieliem veikaliem un apjautājies, vai viņiem nav nevajadzīgas kastes. Tas būs daudz izdevīgāk nekā katru kasti pirkt pa naudu, zinot, ka pēc izmantošanas īsti vairs nebūs derīgas. Neatliec šādus darbus pārvākšanās rītam, kad stress jau būs pietiekami augsts, jo viss jāsapako.

Daudz mazas kastes
Ja māja ir pilna ar dažnedažādiem suvenīriem, sīklietām un plīstošiem objektiem, tad visvieglāk būtu sameklēt daudz izturīgas un mazas kastītes. Tās ir daudz vieglāk sakārtot, pārvest un izkārtot. Turklāt, objekti nesaplīsies, vienam ar otru saskaroties. Lielgabarīta, bet vieglus objektus, kā, piemēram, spilvenus un segas, droši var likt visus vienā lielā maisā. Šādas mantas, savukārt ir vieglāk pārvest visas kopā, nevis katru šķirot savā atsevišķā kastē. Lai pēc tam būtu vieglāk atpazīt, kas katrā mazajā kastē atrodas, kārto to secīgi pa sfērām, piemēram, virtuves piederumi, sporta trofejas un tā tālāk. Galā uzlīmē katrai kastei līmlenti un ar marķieri uzraksi kādus raksturojošus vārdus.

Izmanto avīzi
Beidzot tu varēsi lietderīgi izmantot savas avīzes, kas gadiem ilgi jau krājas “neparedzētām vajadzībām”. Izmanto avīzi kā polsterējumu, lai lietas viena ar otru nesaskaras. Vislabāk šādu iepakojumu izmantot virtuves piederumu iepakošanai. Šķīvjiem, glāzēm, pat galda piederumu iesaiņošanai avīzes ir ļoti noderīgs materiāls. Alternatīva šādam iepakošanas veidam ir izmantot savas drēbes. Tas būs kā divi zaķi ar vienu šāvienu, jo tu pārvedīsi savas drēbes, turklāt nodrošināsi plīstošu objektu pārvešanu.

Sakrāmē kravas mašīnu
Sakrāmē visas mantas kravas mašīnā cieši un uzmanīgi, lai novērstu jebkādus bojājumus. Sākumā ievieto lielas mēbeles, un tikai pēc tam aizpildi tukšās spraugas ar mazākajām kastēm un lielajiem spilvenu maisiem licuadoras precios. Lielajām kravas mašīnām ir iespēja piesiet lielās mēbeles pie sienas – noteikti izmanto šo iespēju, lai mēbeles stāvētu nekustīgi un nekaitētu mazākajām lietām.

Sargi muguru
Patstāvīga mantu cilāšana, pat mēreni smagas lietas, var radīt nopietnu spriedzi mugurai. Necel vairāk kā spēj panest, jo sava veselība ir pirmajā vietā. Ja jāpārvieto smagi objekti, tad mēģini tos dabūt uz segas, un stumt šādā veidā uz priekšu. Šādas pats princips var tikt izmēģināts arī tad, ja mantas ir jādabū lejā pa trepēm. Noguldi mantu uz segas tā, lai tā netiktu bojāta sitoties pa trepēm, un novelc lēnām lejā. Nekad nenēsā smagas mēbeles viens pats, paaicini palīgus. Vienmēr stum smagas mēbeles, izmantojot kājas, nevis pielietojot muguras spēku.

Kāpēc esmu tik noguris?

relax-1137240_1920

Vai jau pēc piecām minūtēm, kad esi uzsācis savu darba dienu parādās žāvas, kuras nespēj apstādināt? Saskaņā ar datiem, vidēji viens cilvēks izdzer ap 2 kafijas tasītēm, taču šā vai tā jūtas noguruši. Nogurums rada darba produktivitātes samazināšanos planšetdatori. It īpaši, ja darbs ir saistīts ar braukšanu pie stūres, nogurums var radīt nevēlamus apstākļus, kas var būt bīstamāki kā braukšana alkohola reibumā.

Ja pieskaiti sevi pie tiem cilvēkiem, kas mūždien jūtas noguruši, pienācis laiks saprast īstos iemeslus, kurus nedari pareizi. Iespējams, tu visu laiku esi skrējis ar pieri sienā, atkārtojot vienus un tos pašus soļus, lai, it kā novērstu nogurumu, bet tā vietā saņēmis vēl lielāku žāvu devu. Pārbaudi, vai no turpmākā saraksta tu nemēdz darīt tieši tās pašas lietas, un sāc izmainīt savus ikdienas soļus.

Pārāk ilga gulēšana brīvdienās
Vai tad, kad pienāk pēdējā darba diena, galvā neienāk doma “cik ilgi gan nākošā dienā gulēšu un vispār necelšos augšā no gultas”. Cilvēki savā brīvajā dienā mēdz nogulēt neierasti ilgi, pat līdz pusdienlaikam, it kā atguļot to laiku, ko nevarēja izgulēt darba dienās. Taču gulēšanas laika maiņas izmaina arī ķermeņa iekšējās darbības. Ķermenis ir pieradis pie regulārām ēdienreizēm, tāpēc noguļot divas no nepieciešamajām ēdienreizēm, ķermenis sāk izraisīt aizsargreakciju, bet paliekot arvien nogurušāks. Tāpēc pēc iespējas centies gulēt vienmērīgi tādu pašu laiku kā visas dienas – izbaudi savu brīvdienu ar divu stundu ilgāku miegu, nevis pusi dienas.

Nepareiza enerģijas izmantošana
Ja tu domā, ka esi pārāk piekusis, lai nodarbotos ar sporta aktivitātēm, tad tu domā nepareizi. Daudzi pētījumi liecina, ka tieši ilgstoša nodarbošanās ar sportu un sviedru izdalīšanās samazina nogurumu un nodrošina aktivitāti visas dienas laikā. Modinātāja iestatīšana nedaudz agrāk palīdz veiksmīgi cīnīties ar miega sajūtu, jo tev ir par desmit minūtēm vairāk, lai izkustinātu savu ķermeni. Taču no otras puses, cilvēki kuri nodarbojas pārāk bieži ar sportu, jūtams ķermeņa pagurums. Pārtrenēšanās ir noguruma pazīme, kad ķermenis ir izmantojis visas enerģijas rezerves, patstāvīgi trenējoties.

Pārāk daudz elektroniskās iekārtas
Lielākā daļa pieaugušo ikdienā ir kā pielipuši elektriskajām iekārtām (piem. samsung planšetdatori) sākot ar pirmajām minūtēm, kad pieceļas – līdz pat gulētiešanai. Starojums, kas nāk no telefona, datora, televizora vai planšetes var ietekmēt miega kvalitāti, pat radot bezmiegu. Pētījumi liecina, ka gaisma, kas nāk no šiem ekrāniem, traucē diennakts ritmu, izjauc organisma dabisko pulksteni, jo liek ķermenim domāt, ka vēl nav laiks doties gulēt. Tā vietā, lai pirms miega sērfotu internetā, pievērsies grāmatas vai žurnāla lasīšanai.

Nabadzīga diēta
Izlaižot dienas svarīgāko ēdienreizi – brokastis – mēs nenodrošinām ķermenim pietiekošu enerģiju. Brokastis nedrīkst aizvietot ar divām kafijas tasītēm un cerēt, ka ķermenis būs pilnībā pamodies. Daudz saldumi, ko uzņem ar visādiem našķiem, rada asinīs paaugstinātu cukuru līmeni, kas tūlītējā laikā rada lielu enerģijas ieplūdumu, taču drīz tas noved pie vēl lielāka noguruma, nekā tas bija pirms enerģētiskā batoniņa apēšanas. Olbaltumvielas un ogļhidrāti ir vislabākie draugi, lai saglabātu modrību visas dienas laikā. Brokastīs vēlams ēst pilngraudu pārtiku, grieķu jogurtu, olas un citus līdzīgus produktus.

Dehidrēšanās
Dehidrēšanās ir process, kas notiek, ja ķermenī ir samazināts ūdens daudzums. Lai gan padoms, ka obligāti jādzer 8 ūdens glāzes dienā, ir pārvērtēts, jo lielākā daļa ar to netiek galā. Taču vismaz pusotrs litrs būtu minimums, ko dienas laikā vajadzētu izdzert. Ūdens trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki jūtas noguruši un gausi. Pat 5-8% ūdens zudums organismā var veidot nogurumu, jo pazūdot šim ūdens procentam, asinīs samazinās skābeklis.

Kāpēc labākie darbinieki iet prom no darba?

industrial-1636403_1920

Vai tu zināji, ka mazāk nekā puse darbinieku ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu? Vai tu esi viens no viņiem? Piektā daļa cilvēku sēž uz neapmierinātības zara un plāno mainīt darbu ar nākamo gadu. Daži no šiem darbiniekiem hroniski par kaut ko žēlojas, bet pastāv arī tāda daļa, kas ir labi darbinieki un vēlas slepeni nomainīt savu darba vietu, lai kāptu pa karjeras trepēm. Taču uzņēmumiem nav izdevīgi, kad aiziet prom augsti kvalificēts darbinieks (tāpat kā dabujis eurojackpot), jo jātērē resursi, lai aizstātu un apmācītu jaunus cilvēkus. Lai nepieļautu, ka labākie darbinieki pamet darba vietu, jāizprot, kāpēc viņi mēdz pieņemt šādu lēmumu. Tā var būt vēlme mainīt karjeru, veikt lielas pārmaiņas savā dzīvē, nepietiekošs atalgojums un daudz citi iemesli.

Nepietiekams atalgojums
Stāvošas un nemainīgas algas ir numur viens iemesls, kāpēc cilvēki nomaina savu darba vietu. Nauda vienmēr ir liels dzinulis, lai cilvēks pieņemtu dažādas radikālas izmaiņas. Taču neviens nevēlas pārstrādāties un ņemt daudz virsstundas, lai tikai nopelnītu tik, ar cik būtu iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Algai jābūt tik lielai, lai nav vajadzība skaitīt dienas līdz nākamai algai, cenšoties savilkt galus. Tai ir jābūt tik lielai, lai varētu veikt arī noguldījumu krājkontā un nodrošināt savas vecumdienas, papildinot pensijas kontu. Labiem darbiniekiem ir arī augsti mērķi, un viens no lielākajiem mērķiem ir laba alga.

Neiespējami iegūt paaugstinājumu
Stagnācija darba vidē paliek nomācoša, ja netiek piedāvātas nekādas amata izaugsmes. Darbinieki nevēlas apstāties pie sava zemākā amata visu mūžu un vēlas tik paaugstināti. Mainoties jaunam darba spēkam, cilvēkam vēl joprojām paliekot savā vecajā vietā, nav vairs vēlme turpināt darīt iesākto. Ja darbā nav iespējama nekāda paaugstinājuma, tad viņi vēlas atrast tādu vietu, kur tas ir iespējams – sākot no zemākajiem amatiem, līdz ar gadiem paceļoties līdz augstākajiem. Protams, lai dabūtu sev paaugstinājumu ir jāpierāda savas spējas.

Tiek ignorēti sasniegumi
Darbiniekiem patīk, kad tiek novērtēti. Cilvēki, kas nesaņem pietiekošu atalgojumu par savām iesniegtajām idejām, vēlas atrast darbu, kur tiek motivēti sasniegt augstus rezultātus.

Pārāk liela darba slodze
Vidēji šobrīd darbinieki mēdz pavadīt 47 stundas nedēļā savā darba vietā, taču apmēram trešdaļa no viņiem atzīst ka stundu skaits mēdz pacelties regulāri līdz 60 stundām nedēļā un pat vēl vairāk. JA parēķina, tas sanāk, ka dienā apmēram 10 stundas tiek pavadītas darbā. Cilvēki mēdz ņemt neizmērojami lielas virsstundas, lai nopelnītu lielāku atalgojumu, taču tajā pašā laikā ir tik pārguruši, ka nespēj nolīdzsvarot darbu ar kvalitatīvu ārpus darba dzīvi.

Nesaskaņas ar priekšniecību
“Darbinieki neaiziet prom no darba, bet gan no priekšnieka.” Aptaujas liecina, ka šāda tendence ir tikai biznesa jomā, bet, piemēram, arī sportā, kad sportisti pamet nevis sporta veidu, bet gan vienkārši iet prom trenera dēļ. Kas izraisa nesaskaņas starp priekšniecību un darbiniekiem? Slikts priekšnieks nav atvērts uz jautājumiem un nesniedz padomus, nenosaka skaidrus darbības mērķus, nekoncentrējas uz darbiniekiem un viņu stiprajām pusēm. Daudzi darbinieki ir uzsvēruši, ka labprāt paliktu savā darba vietā, taču tad ir jānomaina vadība. Saprotams, ka šādi lūgumi reti kad tiek piepildīti, tāpēc darbinieki maina savas vietas.

Viņi ir garlaikoti savā darbā
Augsta ranga darbiniekiem nepieciešams kāds izaicinājums, ja viņi netiek radoši iesaistīti kādā projektā, un nav iespējas attīstīt savas prasmes, viņi visticamāk sāks meklēt citu darba vietu. Garlaicība ir liels iemesls, lai cilvēks izdomātu pārveidot savu dzīvi, sākot ar interesantāku darba vietu.

Lietas, kas mūs attur no laimes

laime

Katru dienu cilvēka priekšā ir daudz izvēles, kuras jāpieņem. Tām visām ir kāda sava veida saikne ar garīgām un fiziskām jūtām. Zinātnieki cenšas izprast, kuras ir lielākās kļūdas, kas ikdienā novērš mūs no laimīgas un veselīgas dzīves. Šeit būs daži no piemēriem, kurus vajadzētu ņemt vērā katram cilvēkam.

Izvairīšanās no dziļām un nozīmīgām saistībām
Šādas ciešas saiknes ir laulības, tuva draudzība, kontakta uzturēšana ar ģimeni. Cilvēka dzīve ir saistīta ar citiem cilvēkiem. Šādas saiknes nodrošina vērtību mūsu dzīvēs. Piemēram, cilvēki, kuriem ir spēcīgs sociālais kontakts ir daudz veselīgāki. Turklāt, palielinoties vecumam, cilvēki ar spēcīgu sociālo saikni dzīvo ilgāk. Esot ilglaicīgās attiecībās, cilvēkiem samazina depresijas risku, pašnāvību skaitu un dažādu aizliegtu vielu lietošanu. Pētījumā, kurā piedalījušies gandrīz 6 tūkstoši respondentu, atzīts, ka cilvēki, kuri dzīvo laulībā, ir ar paaugstinātu ilgmūžību. Spēcīgas ģimenes saiknes ir vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki spēj nodzīvot neticami ilgi. Ko šie visi pētījumi mums liek saprast? Saistības un kazino saikne ar citiem ir būtiska veselīgai un laimīgai dzīvei. Vienalga, vai tā ir draudzība, laulības vai ģimene – cilvēkam ir nepieciešama cieša saikne, lai viņš būtu vesels.

Sēdēšana visu dienu
Sēdēšana atpūšoties, kā, piemēram, sēžot pie televizora ekrāna vai datora, palielina sirds saslimšanas risku, asinsvadu slimību un pat nāves gadījumus, neatkarīgi no cilvēka fiziskajām aktivitātēm. Acīmredzami, arī darbs, kura laikā jāsēž pie rakstāmgalda nav pārāk labs mūsu veselībai.

Nepārtrauc vienkārši elpot un ne par ko nedomāt
Jogas nodarbībās pasniedzēji mēdz teikt, ka vislabākais laiks visas dienas laikā ir tad, kad cilvēks vienkārši apsēžas un neko nedara, kā tikai elpo. Vai tu no brīža, kad piecelies līdz brīdim, kad dodies atpakaļ gulēt, apsēdies uz 15 minūtēm, lai vienkārši paelpotu? Šāda veida meditācijai ir liels ieguvums, kas samazina ikdienas stresu un nemieru. Meditācija uzlabo dzīves kvalitāti un cilvēka imūnsistēmu. Ir pierādīts, ka meditējot cilvēks samazina dusmas un uzlabo sava miega kvalitāti, kas ir ļoti būtiska dienas sastāvdaļa.

Savu radošo spēju ignorēšana
Savu radošo spēju izteikšana samazina saslimšanas risku, vienlaikus nostiprinot savu veselību un labsajūtu. Hārvardas universitātes pētījumā atklāts, ka māksla palīdz samazināt stresu, depresiju un nemieru, bet palielina pozitīvās emocijas.

Nepavadi visu dienu iekštelpās
Izpēti pasauli, kas ir ap tevi – vari doties uz tālām zemēm, vai vienkārši pārgājienā uz tuvāko mežu. Būšana svaigā gaisā nodrošina plašas garīgās un fiziskās priekšrocības. Liela priekšrocība ir saules enerģijai, salīdzinājumā ar mākslīgā apgaismojuma negatīvajām sekām. Būšana ārpus mājas sniedz iespēju palielināt pārliecību par sevi, uzlabot komunikācijas spējas sadarbojoties ar citiem.

Ēšana vienatnē
Pierādīts, ka vientuļie ēdāji, kuri ēd tikai savā mājā, savā uzturā izmanto maz dārzeņus un veselīgus produktus. Šķiet, ka mēs nepūlamies sev pagatavot neko garšīgu un veselīgu, ja tas nepieciešams ir tikai sev. Ja ēdam kompānijā, cenšamies variēt ar garšvielām, produktu dažādību un veselīgumu. Katrs trešais cilvēks neēd savā virtuvē, bet gan citur, piemēram, pie rakstāmgalda vai turot klēpī savu šķīvi, ātri vien nonāk pie veselības problēmām.

Strādājot tādu darbu, kas nepatīk
Kā jau var noprast, ir patiesi bīstami strādāt tādu darbu, kurš nepatīk. Jebkurš darbs, kurš izraisa stresu ir kaitīgs tavai veselībai. Neprognozējami klienti, spriedze un nesaskaņa ar priekšnieku vai kolēģiem, sajūta, ka neesi novērtēts un biežo virsstundu strādāšana palielina sirds darbības problēmu risku, neatkarīgi no citiem ārējiem faktoriem.